Stādīšana rudenī — visvairāk ieteicamais veids, kā jau nākamajā gadā iegūt bagātīgu zemeņu ražu. Atšķirībā no stādīšanas pavasarī, rudenī iestādītajiem stādiem ir laiks iesakņoties un uzkrāt spēkus pirms ziemas, tāpēc vasarā tie dod ievērojami lielāku ražu nekā tie paši augi, kas iestādīti pavasarī.
Kad tieši stādīt
Latvijā optimālais zemeņu stādīšanas laiks ir no augusta vidus līdz septembra beigām. Šajā periodā:
augsne vēl ir pietiekami silta sakņu augšanai,
gaisa temperatūra vairs nav tik karsta, lai kaitētu jaunajam stādam,
līdz salnām paliek 6–8 nedēļas – tieši tik daudz, cik stādam nepieciešams, lai iesakņotos.
Ja stādīsiet pārāk vēlu (oktobra beigās vai vēlāk), stāds nepaspēs pietiekami iesakņoties un var neizdzīvot ziemu vai nākamajā sezonā dos vāju ražu.
Kāpēc rudenī, nevis pavasarī?
Rudenī iestādīta zemeņu stāda ziemā atpūšas, bet agrā pavasarī uzreiz sāk augt no jau izveidotās sakņu sistēmas. Rezultāts – pirmā pilnvērtīgā raža jau pēc gada, nevis pēc diviem.
Pavasarī stādītie stādi (parasti FRIGO tipa) pirmajā gadā galvenokārt tiek izmantoti tikai auga veģetācijas stiprināšanai, bet lielu ražu var sagaidīt tikai otrajā gadā.
Kā sagatavot stādīšanas vietu
Vieta. Izvēlieties saulainu, no vēja aizsargātu vietu. Zemenēm dienā nepieciešamas vismaz 6–8 stundas tiešas saules gaismas.
Augsne. Ideāli – viegla, labi drenēta augsne, kurā vismaz 3–4 gadus nav audzētas zemenes vai citi nakteņu/rožu dzimtas augi (tomāti, kartupeļi, avenes).
pH. Optimālais augsnes skābumu līmenis ir 5,5–6,5.
Mēslojums. Pirms stādīšanas augsnē iestrādājiet nogatavinātu kompostu vai organiskos mēslošanas līdzekļus.
Stādīšanas soļi
Izrokiet bedrīti, lai saknes tajā ietilptu neizliektas.
Stādu stādiet tā, lai saknīte (sirds) atrastos vienā līmenī ar augsnes virsmu – ne pārāk dziļi, ne pārāk sekli.
Attālums starp augiem – 25–30 cm, starp rindām – 60–70 cm.
Pēc stādīšanas bagātīgi aplaistiet.
Mulčējiet ar salmiem vai agrošķiedru – tas pasargās saknes no sala un saglabās mitrumu.
Biežākās kļūdas
Pārāk dziļa stādīšana – sirds iegrimst, augs sapūst.
Pārāk sekla stādīšana – saknes izžūst, augs neieaug.
Stādīšana pārāk vēlu rudenī – stāds nepaspēj iesakņoties.
Sausa augsne stādīšanas laikā – slikta iesakņošanās.
Kad gaidīt pirmo ražu
Rudenī iestādītie stādi pirmo pilnvērtīgo ražu dod nākamajā vasarā, visbiežāk jūnija–jūlija mēnešos (atkarībā no šķirnes).
Bieži uzdotie jautājumi
Vai zemenes var stādīt oktobrī? Var, ja laika apstākļi to vēl ļauj (augsnes temperatūra virs 8–10 °C), taču, jo vēlāk stādāt, jo lielāks risks, ka stāds neiesakņosies pirms salnām. Labāk izvēlēties septembri.
Vai rudenī stādītajiem stādiem nepieciešama ziemas aizsardzība? Aukstos reģionos vai ja ziema ir bez sniega segas, ieteicams papildus pārklāt ar lauksaimniecības plēvi vai salmiem.
Kāda ir atšķirība starp svaigiem un FRIGO stādiem, stādot rudenī? Rudenī stāda svaigus stādus – tiem ir lapas un tie aktīvi aug. FRIGO stādi ir sasaldēti, atrodas dormantā stāvoklī un parasti tiek stādīti pavasarī (sīkāk nākamajā rakstā).